Ceturtdiena, 16. aprīlis 2009 Laiks 17:43.
Croya tik pierastajā manierē ielēca savā vecajā, uzticamajā kapsulā un iedarbināja to. Viss apkārt iemirdzējās tūkstoš gaismās un signalizēja par gatavību doties tālajā ceļā. Viņš iekārtojās ērtāk un atslābinājās, skatoties, kā viss apkārt izplūst un attālinās. Lēnām tomēr pārliecinoši attālinājās arī tik pierastā zilā planēta. Varbūt pēc mirkļa, diviem, vai varbūt nedaudz ilgāk tā izgaisa pavisam, atstājot bezgalīgu tukšumu jaunām iespējām un atbildēm, kuras viņš tik ļoti kāroja. Viņa sirdi piepildīja absolūts miers, jo zināja, ka šeit vēl noteikti atgriezīsies.
It kā izplūstot savā ērtajā pilota krēslā un klausoties nomierinošajos, kapsulas radītajos skaņas viļos, viņš iegrima aizvien dziļāk savā iekšējā pasaulē, kur varēja sakārtot un salikt pa plašajiem domu plauktiem jautājumus, kas viņu pirms brīža tik ļoti satrauca, līdz pienāks laiks tos uzdot.
Kad ceļā jau bija aizvadīts ilgs laiks, varbūt trīs dienas, varbūt piecas vai varbūt pat visa nedēļa, aiz triju mēnešu joslas, skatam pavērās liela, zaļa planēta ko, kā maģiska dūmaka, ieskāva viegli rozā atmosfēra.
Lasīt tālāk »