Svētdiena, 08. marts 2009 Laiks 17:46.
Drīz vien – varbūt pēc stundas, varbūt divām vai varbūt dienas, kad saule ripoja pār dziļi zilo debesu kupolu, kaut kur tuvumā atskanēja maiga dūkoņa. Dūkoņa kļuva izteiksmīgāka un lēnām tuvojās, it kā pārklājot visas apkārtējās skaņas ar klusuma plīvuru, līdz tās vairs nebija dzirdamas. Kad no visa apkārt esošā bija atlikusi, tikai maigā, žūžojošā dūkoņa, viņš sajuta, kā uz viņa ziedlapiņām nolaidās liela, pūkaina un zeltaini strīpaina kamene. Viņa pārcilājot ķepiņas virzījās, pa galviņas malu, liekot apburošajai rozei sažmiegt un ieplest ziedlapiņas, laideni šūpojoties zem kamenes svara.
Lasīt tālāk »