Mēs visi bieži vien nesakām to, ko domājam. Vai arī sakām to, ko nedomājam. Mēdz būt tā, ka Jūs vēlaties kaut ko pateikt cilvēkam – atbildēt uz parastu jautājumu vai pateikt to, ko sen jau vēlējāties teikt, – it kā jau viss ir izplānots un sagatavots, bet kad pienāk tas brīdis, kad jāsaka, tad aizmirstas vārdi, Tāpēc Jūs pasakāt pavisam kaut ko citu, pavisam negaidīti pat priekš sevis.

Students var, viņam ir ar ko, bet nav kur.

Zaldāts var, viņam ir kur, bet nav ar ko.

Filozofs var, viņam ir ar ko, viņam ir kur, bet priekš kam?