Face.lv - tas ir sociālais tīkls. Saraksties ar vecajiem draugiem, atrodi jaunus, parādi sevi!
Lai izmantotu portālu, pieslēdzies sistēmai vai reģistrējies!
Lietotāja una332 dienasgrāmata

Viss pasaulē ir izvēles jautājums

— Ko vēl tev pastāstīt?
Vajag, mammīt, dzīvot pie jūras, vajag darīt to, kas patīk, un, pēc iespējas, neko nesarežģīt. Tas taču, mammīt, ir tikai izvēles jautājums - vai mēnešiem ilgi grauzt sevi par to, kas nav izdarīts, ir palaists garām un velti iztērēts. Vai arī nolemt, ka atlikušās dzīves pilnīgi pietiks tam, lai visu paspētu un ķerties vērsim pie ragiem.
Mūžīgi "zāģēt" savu tuvāko par to, cik viņš ir stulbs, neizdarīgs un kāda niecība - vai sākt slavēt viņu par katru pat mazāko sasniegumu, lai viņš uzziedētu, sajustos vajadzīgs un nozīmīgs. Ja jau reiz tu ar viņu esi kopā, tad kamdēļ indēt asinis viņam un sev?
Dzīvē vienmēr ir izvēle. Vai teikt - "protams, ka tu mani pametīsi" - un uzvaras priekā iesaukties - "tā jau es zināju!", kad viņš tevi pametis. Vai arī nedomāt par to vispāŗ, priecāties par kopā būšanu, darīt kopā muļķības, veikt jaunatklājumus, un negrauzt otrā caurumu, par to, kas ir vai nav noticis.
Vienmēr teikt - "es to nevarēšu, nav jēgas pat iesākt" - vai arī vienreiz nospļauties uz visu un pamēģināt? Un pat tad, ja neizdosies, izgudrot citu veidu, un pamēģināt atkal?
Būt lepnam un likteņa apdalītam, vai arī dziļi ievilkt elpu un palūgt palīdzību, kad tā ir vajadzīga, un, kas ir visdīvainākais, saņemt to?
Gadiem ilgi neieredzēt par to, cik slikti pret tevi izturējās, vai arī vienreiz piezvanīt un mierīgā tonī pavaicāt - "klausies, es nesaprotu, kāpec?"
Divdesmit gadus sērot pēc zudušas mīlestības, vai sakopot visu savu gribu, un atļaut sev no jauna uzticēties cilvēkiem, no jauna veidot attiecības, un būt laimīgam? Otrajā ir daudz vairāk augstsirdības, ka pirmajā, jo lai sērotu, vispār nav vajadzīga nekāda Dvēseles piepūle.
Izlasīt par sevi kaut kādas preteklības un sakreņķēties uz veselu nedēļu - vai paraustīt plecus un padomāt, cik žēl tev ir cilvēku, kurš kaut ko tadu spēj uzrakstīt?
Ciest un uzskatīt, ka pasaule ir Matricas Arhitekta stulbs joks. Lepoties ar savām rētām kā ordeņiem. Skumji ironizēt par savu bezcerīgo stāvokli, vai sākt sev atzīties tajā, ka:
— garšīgais ir garšīgs;
— siltais silda;
— skaistais priecē;
— labais liek smaidīt;
Un mēs, apzinoties šīs pasaules "laimīgumu", esam gatavi dalīties vēl un vēl ar savu dāsnumu. Un neuzskatīt, ka tas viss, kas apkārt notiek, ir ņirgāšanās par mums.
…Ak, Dievs, mammīt, cik tas ir vienkārši! No tā ir tik brīnišķīgi reibinoša visvarenības sajūta! Es nesaprotu, kāpēc visiem tas nav tik acīmredzams, ka man.
Viss šajā pasaulē vienkārši ir izvēles jautājums, nekas vairāk. Nav nekādu priekšnoteikumu, nekādu ierobežojumu un nesasniedzamu virsotņu. Tu pats sev esi nagla zābakā un pats sev "slikta zīme", ja izvēlējies būt nožēlojams, nevērtīgs un vientuļš. Ja tev ir izdevīgāk domāt, ka visa pasaule ir pret tevi, lai neko jaunu neuzsāktu - dzīvo kā dzīvoji, tikai neuzdrošinies žēloties par apstākļiem un pasauli, kur cilvēki iekaro Everestu un dara brīnumu lietas.
Jā, protams, lai to darītu, ir vajadzīga griba - ir jāprot izdarīt sava izvēle un jābūt uzticīgam tai līdz galam. Visums ir elastīgs un jūtīgs materiāls, no tā var salipināt it visu. Tu esi vienīgais, kuram jāizvēlas, ko lipināt.
Visu laiku es uzskatīju, ka tas darbojas attiecībā uz visām materiālajām lietām, tikai ne uz cilvēkiem. Gribi naudu - būs tev nauda, gribi slavu - arī tā ir iespējama, gribi ceļojumus - nospraud galamērķi. Taču pedējo nedēļu notikumi, mammīt, man pierāda to, ka ar cilvēkiem ir tas pats. Lai tie būtu, kādi būtu - auksti ledus kalni vai durstīgas zvaigznes - vienkārši pārstāj viņus uztvert kā durstīgas zvaigznes un vienu reizi parunājies ar viņiem, kā ar sevi pašu, dzīvu, siltu un pārbijušos - un tu būsi izbrīnīta, kā viss mainīsies un pārvērtīsies.....
Autors: Vera Polozkova
Avots: sobiratelzvezd.ru
Tulkoja: Ginta FS


 
Interesants
pozitīvu balsojumu: 1  |  negatīvu balsojumu: 0

Uzraksti komentāru:

Kaut mēs mācētu pēc šiem principiem dzīvot!
#1, 11.11.2017 - 20:15
 

Ierakstu arhīvs
2017
novembris (39)
oktobris (24)
septembris (14)
augusts (5)
jūlijs (14)
jūnijs (4)
maijs (9)
aprīlis (19)
marts (4)
februāris (10)
janvāris (13)

2016
decembris (15)
novembris (37)
oktobris (48)
septembris (24)
augusts (57)
jūlijs (68)
jūnijs (20)
maijs (22)
aprīlis (12)
marts (16)
februāris (25)
janvāris (17)

2015
decembris (6)
novembris (17)
oktobris (21)
septembris (18)
augusts (25)
jūlijs (52)
jūnijs (37)
maijs (35)
aprīlis (34)
marts (92)
februāris (54)
janvāris (119)

2014
decembris (71)
novembris (23)
oktobris (38)
septembris (16)
augusts (44)
jūlijs (41)
jūnijs (115)
maijs (94)
aprīlis (112)
marts (70)
februāris (67)
janvāris (69)

2013
decembris (63)
novembris (70)
oktobris (43)
septembris (50)
augusts (59)
jūlijs (65)
jūnijs (73)
maijs (94)
aprīlis (89)
marts (120)
februāris (106)
janvāris (128)

2012
decembris (138)
novembris (158)
oktobris (102)
septembris (100)
augusts (149)
jūlijs (131)
jūnijs (163)
maijs (154)
aprīlis (65)
marts (43)
februāris (12)
janvāris (46)

2011
decembris (22)
novembris (12)
oktobris (18)
septembris (13)
augusts (25)
jūlijs (27)
jūnijs (36)
maijs (38)
aprīlis (37)
marts (38)
februāris (61)
janvāris (79)

2010
decembris (107)
novembris (67)
oktobris (42)
septembris (51)
augusts (25)
jūlijs (70)
jūnijs (32)
maijs (48)
aprīlis (43)
marts (54)
februāris (77)
janvāris (54)

2009
decembris (109)
novembris (91)
oktobris (139)
septembris (99)
augusts (59)
jūlijs (51)
jūnijs (87)
maijs (212)
aprīlis (62)
marts (106)
februāris (1)
janvāris (1)

2008
novembris (6)
oktobris (12)

on-line.lv