Pastāsts “Kāds ir tavs vērtējums”

Reiz pie meistara atnāca jauns cilvēks un teica:
- Es esmu atnācis pie tevis, jo jūtos nevienam nevajadzīgs un nožēlojams, man pat dzīvot negribas. Visi apkārt apgalvo, ka esmu neveiksminieks, tūļa un idiots. Lūdzu tevi, Meistar, palīdzi man.

Meistars, uzmetis jauneklim ātru skatu, teica:
- Piedod, es tagad esmu ļoti aizņemts un nekā nevaru tev palīdzēt. Man ļoti steidzami vajag atrisināt vienu svarīgu jautājumu, taču, ja tu varētu man palīdzēt šī jautājuma kārtošanā, tad es ar prieku palīdzēšu nokārtot tavējo.
- Ar prieku, Meistar, - sarūgtināts nomurmināja jauneklis, jo kārtējo reizi viņš tikai atvirzīts otrā plānā.
- Labi, - teica Meistars un novilka no kreisās rokas mazā pirkstiņa nelielu zelta gredzenu ar skaistu akmeni. - Paņem zirgu un dodies uz tirgus laukumu. Man ļoti steidzami vajag pārdot šo gredzenu, lai atdotu parādu. Pacenties iegūt par to pēc iespējas vairāk un nekādā gadījumā nepiekrīti cenai, ja tev sola mazāk par vienu zelta monētu. Dodies un atgriezies pēc iespējas ātrāk.
- Jauneklis paņēma zelta gredzenu un devās uz tirgu. Tirgū viņš piedāvāja gredzenu tirgotājiem un sākumā viņi ar interesi vēroja preci, taču uzzinot, cik par to prasa, uzreiz pazaudēja interesi. Vieni atklāti smējās sejā, otri vienkārši aizgriezās, un tikai viens pavecāks tirgotājs laipni paskaidroja, ka zelta monēta ir pārāk augsta cena par tādu gredzenu un par to var iegūt labi ja vara monētu, veiksmes gadījumā sudraba.

Sadzirdot sirmgalvja vārdus, jaunais cilvēks sašļuka, jo Meistars teica, ka cenu nedrīkst nolaist zemāk par vienu zelta monētu. Apejot apkārt visam tirgum, piedāvājot gredzenu kādam simtam cilvēku, jauneklis apsedloja zirgu un devās atpakaļ. Stipri pārdzīvojot savu neveiksmi viņš iegāja pie Meistara

- Meistar es nevarēju izpildīt Jūsu uzdevumu, - ar skumjām teica jauneklis. - Labākajā gadījumā par gredzenu man solīja pāris sudraba monētas, bet Jūs man teicāt par kādu cenu es zemāk nedrīkstu nolaist, bet tik daudz šis gredzens nemaz nav vērts.
- Tu tikko kā izteici ļoti svarīgus vārdus! - noreaģēja Meistars. - Pirms gredzenu pārdot, jānoskaidro tā patiesā vērtība. Kas to var izdarīt labāk par juvelieri? Dodies pie juveliera un pajautā viņam, cik viņš dotu par šo gredzenu? Tikai, lai arī ko viņš piedāvā, nepiekrīti, bet atgriezies pie manis.
Jauneklis pielēca kājās un devās pie juveliera.
Juvelieris ilgi aplūkoja gredzenu caur lupu, pēc tam nosvēra to uz maziem svariņiem, un, visbeidzot, vērsās pie jaunekļa:
- Nodod Meistaram, ka uz pašreizējo brīdi par gredzenu es varu piedāvāt ne vairāk par 58 zelta monētām. Taču, ja viņš man dos vairāk laika, es nopirkšu gredzenu par 70, ņemot vērā darījuma steidzīgumu.
- 70 monētas?! - jauneklis priecīgi iesmējās, pateicās juvelierim un devās pie Meistara.

Uzklausījis jaunekļa emocionālo vēstījumu, meistars teica:
- Tu arī esi kā šis gredzens, unikāls un neatkārtojams! Un novērtēt tevi var tikai īsts sava amata meistars, kvalificēts eksperts. Tad kāpēc tu staigā pa tirgu, gaidot, ka to izdarīs pirmais pretimnācējs

Nekaisiet cūkām pērles par barību.